TE PŪTAHI NUI
2024 RESOURCES
HE PAE KŌRERO: manu pīrereHuihuia mai rā e te iwi ki te whakarongo ki ngā whakaaro whānui o ēnei manu pīrere kua whakaāe kia hoki mai ki te Rakau Taumatua o Te Pūtahi Nui. Ko rātou ēnei i tupu mai i te ao ahurei o Ngā Kura ā-Iwi. Ka mutu, ko rātou ēnei e pūmau mārika ana ki tō tātou reo rangatira, ā, ki ngā kaupapa motuhake o tō tātou ao Māori. Ki tēnei wānanga ka tuarihia e te whānau ētahi whakaaro e pā ana ki te reo, ki te mātauranga Māori, ā, ki te mana motuhake hoki. Nau mai ki tēnei kohinga kōrero a te Pae Kōrero. |
|
WILLIE TE AHOHe māngai, he kaikōkiri, he kaiāwhina, he ringa raupā, he kaitātaki kapa haka a Willie. He maha ōna wheako, ōna mātauranga e hāpai ana i te mana motuhake o ōna iwi, o ōna hapū, o ōna whānau. Nō Te Pūtahi Nui te waimarie, te hōnore i whakaāe tēnei rangatira kia noho tahi, kia kōrero tahi ki a tātou i te pō nei. |
|
WATSON OHIAMō tātou, mā tātou e ai ki a tātou! Koia te whakataukī rongonui e whakakotahi nei i Ngā Kura ā Iwi o Aotearoa. Ko wai te tangata e tino mōhio ana ki te ara anga whakamua o tā tātou kaupapa? Āe, ko tō tātou Pou Kōkiri, ko Watson Ohia. Nō reira, mā Watson e whakamārama ngā tini kaupapa kei mua i a tātou. Waihoki ko te pānga o ēnei kaupapa ki ngā mātāpono o Ngā Kura ā Iwi. |
|
HEYWOOD KUKAKei a Heywood Kuka, te Kaihautū o te Kōmiti Whāiti, te kauwhau whakamutunga o tā tātou hui. He maha ngā pikinga, ngā hekenga o te ao torangapū e whakaaweawe ana i ngā kura huri noa i te motu. Heoi, mā tātou anō tō tātou ara anga whakamua e takatū hei oranga mō a tātou uri. |
|
LEROY MORGANNō tērā tau tonu a Leroy i whakatauhia ai ki te tūranga Tumuaki o te Te Kura Kaupapa Māori o Bernard Fergusson. Nō reira, kei i a ia te mahi nui me te kawenga tūturu o te tūranga tumuaki ki te pīkau i ngā kaupapa i hautūhia e ngā Tumuaki o mua atu i a ia. Heoi anō, ko te anamata tonu te anamata. Mā Leroy anō e whakamārama te ara anga whakamua kei mua i tōna kura me te piringa motuhake o te kura ki tōna hāpori whānui. |
|
mereana selbyKo Ōtaki pea te tino tauira o tētahi hāpori mimiti kaha nei te rerenga o te reo i tōna wā. Heoi, kua tino kaha ake te rere o te reo nā ngā kākano i whakatōkia e ngā pākeke, nā te mahi i mahi, e mahia tonutia ana kia matomato ake ai te tipu o te reo, otirā o te ao Māori ki Ōtaki. Maringanui ana tātou kua whakaāe mai a Mereana Selby, te Tumuaki o Te Wānanga o Raukawa ki te kōrero i ngā āhuatanga o te ara i whāia e ngā iwi, e ngā hapū me te hāpori o Ōtaki. Ka whai wāhi hoki ki te kōrero i ngā pānga o ēnei mahi ki Te Wānanga o Raukawa kia rere ai te reo me te mana Māori Motuhake ki te kāinga rā, ki Ōtaki. |
|
